Brexit: koncepcija un sekas. Brexit ir viss: Lielbritānija mainīja savas domas par izstāšanos no Eiropas Savienības, ja Apvienotā Karaliste izstāsies no ES

Ko Lielbritānijas premjerministrs Kamerons vēlas no ES?

Premjerministrs cenšas panākt vienošanos par 4 plašiem jautājumiem: ekonomikas pārvaldība, sociālie pabalsti tiem, kas nav Apvienotās Karalistes iedzīvotāji, konkurētspēja un suverenitāte. Praksē tas nozīmē, ka ES ir jāpārskata regulējums banku uzraudzības jomā un kā tas iekļausies jaunajos likumos finanšu sektorā. Tāpat būtu jāpārskata sociālie maksājumi, birokrātisko normu regulējums uzņēmējdarbības vidē un jāpanāk vienošanās par bloka dibināšanas līgumu un tā nodošanu “vēl ciešākas savienības” formātā. Un pēdējais punkts: ES ir jāapstiprina, ka bloks nekad nepiespiedīs Apvienoto Karalisti ciešāk sadarboties.

ES prezidents Donalds Tusks centīsies panākt vienošanos, kas būtu piemērota visiem, jo, pēc Tuska vārdiem, "neveiksme apdraudēs mūsu kopējo nākotni".

Kas ir klupšanas akmens?

Kamerons cenšas gūt apstiprinājumu, ka uzņēmumi, kas darbojas Apvienotās Karalistes finanšu sektorā, tiks pasargāti no ES banku noteikumu ietekmes. Tusks ierosināja, ka eirozonas banku noteikumiem jābūt brīvprātīgiem valstīm ārpus valūtas bloka, taču šīm valstīm būtu jāsaņem vairāk balsu jautājumos, kas tās skar bez veto tiesībām vai atlikt svarīgu lēmumu pieņemšanu. Valstīm, kuras neietilpst monetārajā savienībā, vajadzētu iegūt kaut kādu mehānismu, kas ievērojami mazinātu viņu bailes.

Francija ir to valstu vidū, kas pret šo reformu ir negatīvi noskaņotas, un uzstāj, ka Londonas bankas nesaņem netaisnīgas priekšrocības salīdzinājumā ar savām partnerēm kontinentā. Lielbritānija ir uzstājusi, ka valsts bankas ir Eiropas Centrālās bankas hegemonijas ķīlnieces, un vadošie aizdevēji brīdinājuši, ka Apvienotajai Karalistei ir jāievēro ES noteikumi, lai novērstu haosu finanšu sistēmā.

Kādus ierobežojumus var noteikt sociālajiem pabalstiem?

Lielbritānijas valdība vēlas mazināt nodokļu maksātāju bažas, ka strādnieki no visas Eiropas ierodas Lielbritānijā algotņu interesēs, kā arī saņemt lielus pabalstus un pabalstus, kas saistīti ar bērnu piedzimšanu. ES pārstāvji sacījuši, ka var piekāpties, taču tas neattieksies uz tiem eiropiešiem, kuri jau strādā Lielbritānijā. Jebkādas izmaiņas skars tikai tos strādniekus, kuri pēc vienošanās noslēgšanas pārcelsies uz dzīvi Lielbritānijā, liecina Tuska un Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera paziņojumi.

Ir iespējama zināma piekāpšanās jautājumā par pabalstu vecākiem ar maziem bērniem. Junkers sacīja, ka valstu vadītāji varētu apspriest bērnu uzturlīdzekļu indeksēšanu, kas nozīmē, ka maksājumus varētu saistīt ar to, ko ES darbinieki saņem savās valstīs, nevis Apvienotajā Karalistē noteiktajiem pabalstiem. Lielbritānija pieprasa četru gadu pārtraukumu ES migrantu pabalstu piešķiršanā, ja viņi piesakās, un Kamerons vēlas kliedēt savu kolēģu bažas Austrumeiropas valstīs, tostarp Polijā un Bulgārijā, kuru pilsoņi veido lielāko daļu imigrantu Apvienotajā Karalistē. .

Brexit varbūtība

Kā raksta 8banks arvien atjauninātajā rakstā par Brexit, saskaņā ar jaunāko Number Cruncher Politics referenduma prognozi Apvienotajai Karalistei šobrīd ir 20% iespēja izstāties no ES. Brexit iespēja ir samazinājusies no 24% pēc tam, kad Apvienotās Karalistes Valsts kase brīdināja, ka izstāšanās no ES var novest pie gadu desmitiem ilgām ekonomiskām problēmām. Premjerministra Deivida Kamerona nesenie soļi, lai pārveidotu nodokļu kodeksu un pārdotu valsts lielāko tērauda rūpnīcu, nav būtiski atspoguļoti vēlētāju viedokļu izmaiņās. Arī SVF iestājās, lai atbalstītu Lielbritānijas premjerministra pozīciju, sakot, ka Brexit var radīt neatgriezenisku kaitējumu pasaules ekonomikai. Arī opozīcijā esošās Leiboristu partijas līderis Džeremijs Korbins ceturtdien pauda atbalstu pro-ES viedoklim. Londonas mērs Boriss Džonsons atbalstīja ideju par referendumu un Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES.

Piektdienas, 24. jūnija, rītā negaidītas ziņas pienāca no Lielbritānijas, kur tika apkopoti balsojuma rezultāti par karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Pretēji sociologu un bukmeikeru cerībām 52 procenti britu ir par Brexit. Ko tas nozīmē britiem, eiropiešiem un krieviem? Mēs esam izvēlējušies galvenās referenduma sekas.

Tirgi ir drudzī

Biržas ir šokētas. Pēc ziņām par referenduma rezultātiem Eiropas tirgi tika atvērti ar rekordlielu kritumu. Lielbritānijas akciju indekss FTSE 250 kritās par vairāk nekā 11 procentiem, tas ir lielākais kritums tā vēsturē. FTSE 100 kritās par 8%.

Ir domino efekts, un investori visā pasaulē ir panikā. Japānas indekss TOPIX kritās par 7,3%. Francijas biržas CAC 40 indekss kritās par 9,2%, Vācijas DAX - par 8,2%, Itālijas par 10,6%, Spānijas par 10,26%. Stoxx Europe 600 kritās par 6,6%. Arī Maskavas biržas indeksi kritās: MICEX par 2,64%, RTS - par 4,48% (plkst. 12:00 pēc Maskavas laika)

Pasaules valūtu kritums

Tikai dažu stundu laikā sterliņu mārciņas vērtība attiecībā pret ASV dolāru sabruka par 11 procentiem. Tas ir sliktākais rādītājs kopš 1985. gada, kad Mārgareta Tečere sēdēja Dauningstrītā 10. Vienlaikus krītas arī citas pasaules valūtas: eiro kurss pret dolāru samazinājās par 3,5%, bet juaņa Honkongas biržā kritās gandrīz par procentu.

Anglijas Bankas vadītājs jau ir apsolījis 250 miljardus mārciņu, lai "nomierinātu tirgus". Viņš sacīja, ka valsts bankas šobrīd ir noturīgākas nekā pirms 2008. gada krīzes, un, lai gan Apvienotajai Karalistei jaunu attiecību nodibināšana ar pārējo pasauli prasīs zināmu laiku, valsts finanšu sistēma ir labi sagatavota satricinājumam.

Aptvēra arī Krieviju

Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs brīdināja, ka referenduma rezultāti var ietekmēt naftas cenas un attiecīgi arī rubļa kursu. Un viņam bija taisnība: Brent barela cena no rīta kritās par sešarpus procentiem līdz 47,6 dolāriem, tajā pašā laikā rubļa kurss pret dolāru strauji kritās.

Iespējama Skotijas atdalīšanās

Lielbritānijas izstāšanās no ES var novest pie pašas Apvienotās Karalistes sabrukšanas. Balsošanas karte skaidri parāda, ka, lai gan lielākā daļa Anglijas balsoja par Brexit, visa Skotija bija vienbalsīgi par palikšanu Briselē. ES arguments bija viens no izšķirošajiem referendumā Skotijā pirms diviem gadiem. Tagad balsošana tiks atkārtota, un pilnīgi iespējams sagaidīt, ka tās rezultāti būs atšķirīgi. Vismaz jaunais referendums jau ir pirmais Skotijas ministrs un nacionālās partijas līdere Nikola Stērdžena.

Valdības maiņa

Dažu stundu laikā pēc referenduma rezultātu paziņošanas atkāpjas Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, kurš iestājās par karalistes palikšanu Eiropas Savienībā. Tomēr tas nenotiks ne šodien, ne rīt. Valdība, viņaprāt, turpinās darbu līdz rudens vidum.

Pati Eiropas Savienības nākotne ir apšaubāma

Tas, ka vairākums referendumā nobalsoja par Brexit, nenozīmē, ka Lielbritānija šodien pametīs ES. Tā ir diezgan sarežģīta birokrātiska procedūra, kas ir noteikta Līguma par Eiropas Savienību 50. pantā. Ilgas sarunas un balsošana var ilgt līdz diviem gadiem vai pat vairāk. Tomēr Briselei nav iespējas apturēt izeju. Kādā brīdī tas notiks automātiski, pat ja sarunas neizdosies.

Notikušais ir milzīgs pašam Eiropas integrācijas projektam. Pirmo reizi vairāk nekā sešdesmit gadu pastāvēšanas vēsturē tas nevis palielinās, bet gan samazinās. Ir pārkāpta Eiropas kontinenta pēdējo desmitgažu attīstības loģika, kas izrietēja no tā, ka valstis centīsies atvērt robežas un apvienot spēkus (Šengena, Māstrihta uc), eiroskeptiķi arī dod mājienus uz iespējamību Brexit scenārija atkārtošanās Francijā, Nīderlandē, Austrijā un tā tālāk, kas savukārt var novest pie pilnīgas ES sabrukuma.

Imigrācijas ierobežojumi

Imigrantu plūsmas ierobežošana bija viens no Lielbritānijas izstāšanās no ES atbalstītāju saukļiem. Un patiešām, visticamāk, tas ļaus karalistei slēgt robežas mazkvalificētiem migrantiem (“poļu santehniķiem”) un pat lūgs tiem, kas jau ir pārcēlušies uz salu, pamest, starp citu, tur ir vairāk nekā divi miljoni no viņiem, un daudzi no viņiem ir precējušies vai precējušies ar Lielbritānijas pilsoņiem. Tajā pašā laikā ES valstu teritorijā dzīvo divi miljoni britu, kuru statuss arī tiek noteikts.

Dalības Eiropas Savienībā saglabāšana, Brexit atbalstītāji svin uzvaru. TUT.BY atbild uz aizraujošākajiem jautājumiem par to, kas tagad notiks, kāda būs valsts izstāšanās kārtība no ES un kādas tam būs sekas.

Vai Brexit tagad ir neizbēgams?

Stingri sakot, nē. Referendumam bija konsultatīvs raksturs. Taču lielākā daļa ekspertu ir vienisprātis, ka valdība politisku apsvērumu dēļ nevarēs ignorēt britu vairākuma viedokli un sāks procedūru par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Kāda ir procedūra?

Neviena valsts vēl nav brīvprātīgi izstājusies no ES, tas ir noticis tikai daļā dalībvalstu (Alžīrija pēc neatkarības iegūšanas, Grenlande), tāpēc procedūra nav pilnībā zināma.

Tagad Lielbritānijas valdība ieturēs pārtraukumu, lai apsvērtu turpmākos pasākumus. Saskaņā ar Lisabonas līgumu (ES konstitūcijas analogs) dalībvalsts, kas nolemj izstāties, paziņo Eiropadomei par savu nodomu (tostarp visi ES valstu vadītāji).

Paralēli tiks veikts darbs pie diviem līgumiem. Pirmā ir Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES. Otrais noteiks viņu turpmāko attiecību formātu.

Pārējām Eiropas valstīm būs jābalso par vienošanos par Apvienotās Karalistes izstāšanos. Procedūra jāapstiprina ar divām trešdaļām (vairāk nekā 18 ES dalībvalstu) Eiropadomes un Eiropas Parlamenta balsu. Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks referenduma priekšvakarā norādīja, ka "nav garantijas, ka šis process būs veiksmīgs".

Otrais līgums būs jāapstiprina visām 27 ES valstīm vienprātīgi.

Cik ilgi tas prasīs?

Vēl viens minimums divus gadus no formālā viedokļa nekas nemainīsies. Tieši tik ilgam laikam vajadzētu paiet no brīža, kad Londona oficiāli paziņo Briselei, līdz brīdim, kad tiks pārtraukti ES dibināšanas līgumi attiecībā uz Apvienoto Karalisti.

Taču eksperti piekrīt, ka process varētu aizņemt daudz ilgāku laiku. Donalds Tusks viņu novērtēja septiņu gadu vecumā. Lielbritānijas valdība šo skaitli sauc par "desmit gadiem vai vairāk".

Šo gadu laikā Apvienotā Karaliste un ES vienosies par brīvās tirdzniecības zonu, visticamāk - pēc ES neietilpstošās Norvēģijas vai Šveices piemēriem, par pilsoņu pārvietošanās kārtību Londonas pārstāvji tiks atsaukti no Eiropas struktūrām ( Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments, Eiropadome), kas nozīmē ievērojamu šo orgānu aparāta samazināšanu. Aptuveni 1200 britu strādā Eiropas Komisijas struktūrās, vairāki simti - 73 britu Eiropas Parlamenta deputātu birojos un Eiropas Savienības Padomes aparātā.

Kādas ir Brexit sekas?

ES dalībvalstu pilsoņi Apvienotajā Karalistē (3,3 miljoni, no kuriem gandrīz 900 tūkstoši poļu) un briti ES valstīs (1,2 miljoni), no kuriem daudzi ir pensionāri, kļūs atkarīgi no topošā Londonas un Briseles līguma satura. .

Acīmredzot viņi piekritīs nepiemērot nekādus bargus pasākumus, piemēram, deportāciju. Eksperti uzskata, ka vai nu tiks noteikts ilgs pārejas periods, vai arī tiks izdarīts izņēmums attiecībā uz migrantiem, kuri jau legāli dzīvo šobrīd. Ja velkam analoģiju ar Norvēģiju, tad tās pilsoņiem ir vienādas tiesības ar ES dalībvalstu pilsoņiem. Taču, ņemot vērā to, ka Brexit lielā mērā motivēja britu neapmierinātība ar imigrācijas apmēriem, jaunais režīms var nebūt tik liberāls. Eiropas Savienība būs spiesta rīkoties kā spogulis, uzliekot līdzīgus ierobežojumus Lielbritānijas pilsoņiem.

Ar līdzīgām problēmām saskarsies ES reģistrētie Lielbritānijas uzņēmumi un Apvienotajā Karalistē reģistrētie ES valstu uzņēmumi.

Lielākā daļa ekspertu, tostarp arī pati Lielbritānijas valdība, prognozē Lielbritānijas IKP samazināšanos sakarā ar izstāšanos no ES: no 3,8% līdz 7,5% līdz 2030. gadam atkarībā no sarunu virzības ar Briseli par jaunu vienošanos. Saskaņā ar jaunākajām SVF prognozēm, ja Apvienotajai Karalistei izdosies ātri vienoties ar ES par brīvās tirdzniecības zonu, IKP 2017. gadā samazināsies par aptuveni 1%. Ja sarunas ievilksies, tad par aptuveni 4%, savukārt kritums turpināsies vēl vairākus gadus.

Mārciņa attiecībā pret citām valūtām, tuvākajos mēnešos tas noteikti būs vētra. Prognozes ietver bezdarba pieaugumu Lielbritānijā ar ES saistīto uzņēmumu slēgšanas dēļ, kā arī satricinājumus akciju tirgos. Pirmajās dienās mēs, visticamāk, redzēsim kotējumu kritumu visā pasaulē, naftas un zelta cenu kritumu. Visticamāk, nekustamais īpašums Lielbritānijā arī kļūs lētāks, taču tikai īstermiņā.

Daudzi lielie uzņēmumi var pamest Apvienoto Karalisti, baidoties no kopējā tirgus zaudēšanas. To pirms referenduma cita starpā paziņoja HSBC un Goldman Sachs. Brexit atbalstītāji iebildīs pret to, ka Londona tagad varēs radīt investoriem pievilcīgākus apstākļus.

Politiskās sekas Apvienotajā Karalistē varētu kļūt vēl dramatiskākas. Par atkāpšanos no amata paziņoja premjerministrs Deivids Kamerons, kurš aicināja balsot par dalības ES saglabāšanu. Stiprināt Brexit galvenā atbalstītāja, bijušā Londonas mēra Borisa Džonsona pozīcijas. Daži eksperti ieteikuši viņu kā premjerministru, lai gan pats Džonsons laipni lūdza savu konservatīvās partijas sabiedroto Kameronu neatkāpties uzreiz pēc referenduma.

Skotija, kas pārliecinoši nobalsoja par palikšanu ES, var apsvērt jaunu referendumu par izstāšanos no Apvienotās Karalistes. Skotu nacionālistu līdere Nikola Stērdžena šādu iespēju neizslēdza.

Brexit būs stimuls eiroskeptiķiem visās pārējās ES dalībvalstīs. “Ja Lielbritānija to varēja, kāpēc gan mēs?” saka labējie populisti Vācijā, Francijā, Čehijā utt.

Apvienotā Karaliste nebija Šengenas līguma dalībvalsts, tāpēc trešo valstu pilsoņiem, piemēram, Baltkrievijai, joprojām būs jāsaņem Apvienotās Karalistes vīza. To iegūt var kļūt grūtāk, ja pie varas nāks vairāk labējo spēku nekā pašreizējā valdība. BBC arī prognozē aviobiļešu cenu pieaugumu.

Vai Lielbritānija varēs atgriezties pēc izstāšanās?

Jā. Bet tad viņai būs jāiziet visa procedūra, kas noteikta tiem, kas vēlas iestāties Eiropas Savienībā. Lielbritānijas gadījumā, protams, tas prasīs mazāk laika nekā ar Turciju, bet tas acīmredzot prasīs gadus.

LONDONA, 24. jūnijs — RIA Novosti, Marija Tabaka. Apvienotās Karalistes aiziešanas no ES atbalstītāji uzvarēja referendumā, pārkāpjot 16,7 miljonu balsu barjeru.

Atšķirība bija minimāla. Saskaņā ar oficiālajiem datiem par valsts izstāšanos no ES nobalsojuši 51,9 procenti britu.

"Par izstāšanos no ES nobalsoja 17 miljoni 410 tūkstoši 742 vēlētāji. Par palikšanu 16 miljoni 141 tūkstotis 241 balss," Mančestrā sacīja vēlēšanu komisijas pārstāvis, norādot, ka vēlētāju aktivitāte bijusi 72,2 procenti.

Vairākas stundas, kamēr tika skaitītas balsis, vispirms dominēja viena, tad otra puse. Tomēr pēdējās stundās Brexit atbalstītāji ir guvuši virsroku.

Komentējot rezultātus, Deivids Kamerons sacīja, ka tas ir "darbības ceļvedis". Viņš arī paziņoja, ka atstās savu amatu nākamo trīs mēnešu laikā. Viņaprāt, jaunajam premjerministram būtu jāveic sarunas ar Eiropas Savienību.

Izstāšanās no ES procedūra

Nākamajos divos gados Londonai jāvienojas ar katru no ES valstīm "par nosacījumiem atsevišķai līdzāspastāvēšanai". Pēc ekspertu domām, Eiropa darīs visu, lai plaisa būtu pēc iespējas grūtāka un garāka.

Visbeidzot, valsts var izstāties no ES tikai pēc dažiem gadiem.

To atzina kampaņas par izstāšanos no Eiropas Savienības vadītājs Metjū Eliots. Viņaprāt, premjerministram Kameronam būtu jāsāk neformālas sarunas ar citu valstu valdībām un tikai pēc tam jāvirza jautājums par Lisabonas līguma piemērošanu.

"Skumja diena Eiropai un Lielbritānijai"

Ekonomikas ministrs, Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriels savā Twitter vēlēšanu dienu nodēvēja par "slikto dienu".

Savukārt Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers ziņas no Apvienotās Karalistes uzskata par "satraucošām". "Šī ir skumja diena Eiropai un Lielbritānijai," sacīja diplomāts.

Neesmu apmierināts ar britu un Japānas lēmumu. Pastāvīgais ārlietu ministra vietnieks Sinsuke Sugijama sacīja, ka referenduma rezultāti ir nožēlojami.

Francijas ārlietu ministrs Žans Marks Airo žurnālistiem sacīja, ka ir sarūgtināts. Viņaprāt, "Eiropas Savienība turpinās darboties, taču tai ir jāreaģē un jāatgūst iedzīvotāju uzticība".

Austrijas Ārlietu ministrija ir vēl pesimistiskāka. Departamenta vadītājs Sebastjans Kurcs britu izvēli nosauca par "politisko zemestrīci". "Eiropai ir vajadzīgas tūlītējas pārmaiņas, lai tā būtu vairāk nekā ES mīnus Apvienotā Karaliste," ministrs raksta e-pastā. Twitter.

Eiropadomes vadītājs Donalds Tusks sacīja, ka vēlas citu rezultātu. Viņaprāt, šobrīd ir grūti prognozēt visas referenduma politiskās sekas.

Eirogrupas priekšsēdētājs Džerons Deiselblūms atzīmēja, ka šobrīd svarīgākais ir saglabāt eirozonas stabilitāti.

Tikmēr Lielbritānijas piemērs var iedvesmot citas Eiropas valstis. Tādējādi Francijas Nacionālās frontes partijas līdere Marine Lepēna jau ir aicinājusi rīkot līdzīgu referendumu Francijā.

"Brīvības uzvara! Kā jau daudzus gadus esmu lūgusi - mums ir jārīko viens un tas pats referendums Francijā un ES," teikts Lepēna Twitter ziņojumā, ko citē Agence France Presse.

Līdzīgu paziņojumu izteica Nīderlandes galēji labējās Brīvības partijas līderis Gērts Vilderss. "Mēs vēlamies būt atbildīgi par savu valsti, savu naudu, savām robežām, savu imigrācijas politiku," sacīja politiķis.

Maskava Brexit nodēvēja par Lielbritānijas iekšējo problēmu

Maskavā Lielbritānijas referendumu nosauca par valsts iekšējo lietu un Londonas un Briseles attiecību jautājumu.

"Eiropas Savienība ir ļoti nozīmīgs Krievijas tirdzniecības, ekonomikas un investīciju partneris, tāpēc Maskava ir ieinteresēta, lai ES paliktu kā nozīmīgs ekonomiskais spēks, plaukstoša, stabila un prognozējama," žurnālistiem sacīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

"Divpusējo attiecību ar Lielbritāniju sarežģītā bagāža. Mēs ne vienmēr varam apliecināt mūsu britu partneru gatavību komunikācijai un sadarbībai. Ceram, ka jaunajās realitātēs virsroku gūs izpratne par nepieciešamību veidot labas attiecības ar mūsu valsti," piebilda Kremļa pārstāvis.

Akciju tirgus krahs

Tajā pašā laikā analītiķi visu nakti fiksēja sava veida "šūpošanos" - mārciņas kurss svārstījās pēc provizoriskajiem balsojuma rezultātiem. Tomēr līdz rītam, kad Brexit kļuva praktiski neizbēgams, mārciņas kurss sāka stabili kristies.

Lielbritānijas referendums izraisīja paniku citās biržās. Āzijas un Klusā okeāna reģiona galvenie akciju tirgi strauji krīt, krituma līderi ir Japānas Nikkei indekss, kas sarucis gandrīz par 8%. Arī Šanhajas biržas indekss samazinās.

Maskavas Starptautiskās valūtas biržas indekss no rīta kritās par 3,4 procentiem. Tajā pašā laikā dolāra kurss pret rubli pieauga par 2,2 rubļiem, bet eiro - par 0,18.

Naftas tirgus arī negatīvi reaģēja uz datiem no Lielbritānijas: nafta kļūst lētāka par vairāk nekā pieciem procentiem līdz 48,3 dolāriem par barelu.

Kamerona atkāpšanās

Premjerministrs Deivids Kamerons balsojuma priekšvakarā paziņoja, ka paliks amatā neatkarīgi no balsojuma rezultātiem. Vienlaikus eksperti atzīmē, ka Brexit ir Lielbritānijas valdības vadītāja lielākā neveiksme. Viņi neizslēdz, ka premjerministrs, kurš aktīvi iestājās par dalību ES, atkāpsies no amata.

Referenduma rezultāti neuzliek valdībai pienākumu veikt konkrētas darbības, un Kamerons tos var ignorēt. Tiesa, eksperti atgādina, ka tieši viņš bija balsojuma iniciators un, visticamāk, nevarēs ignorēt britu viedokli.

Neatkarības partijas līderis Naidžels Farāžs jau aicinājis premjeru pamest amatu, dodot iespēju ieņemt krēslu kādam no Brexit atbalstītājiem.

"Borisam Džonsonam, Maiklam Govam un Liamam Foksam vajadzētu cīnīties par Konservatīvās partijas vadību," žurnālistiem sacīja Farāžs.

Runas par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības notiek kopš 1973.gada, kad valsts faktiski iestājās savienībā. 23.jūnija referendums nav pirmais, līdzīgs balsojums notika 1975.gada jūnijā, kad uzvarēja ES atbalstītāji ar 67,2 procentiem balsu.

Lielbritānijai ES bija vairākas privilēģijas. Tādējādi valsts nav pievienojusies lielākajiem Eiropas Savienības integrācijas projektiem - eirozonai un Šengenas līgumiem, kas paredz vīzu kontroles atcelšanu uz kopējām robežām.

Tajā pašā laikā Lielbritānijas iemaksa ES budžetā ir viena no lielākajām, šobrīd tā ir aptuveni 11 miljardi eiro gadā (vairāk maksā tikai Vācija, Francija un Itālija). Tas bija viens no galvenajiem Brexit atbalstītāju argumentiem, uzskatot, ka dalība ES valstij izmaksā pārāk dārgi.

Pirms referenduma Kamerons veica sarunas ar Eiropas Savienību, kā rezultātā Apvienotajai Karalistei izdevās vienoties par vairākiem "bonusiem": Brisele vienojās reformēt ekonomiku, konkurētspēju, stiprinot Lielbritānijas suverenitāti un imigrāciju.

2015. gada 10. novembrī Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons paziņoja par oficiālu kampaņas sākšanu, lai mainītu Apvienotās Karalistes dalības ES nosacījumus. Kamerons nosūtīja Eiropadomes priekšsēdētājam vēstuli, kurā .

1) Apvienotās Karalistes veiktā migrācijas plūsmas no ES samazināšana (tostarp ieviešot četru gadu aizliegumu šiem migrantiem saņemt sociālos pabalstus; sešu mēnešu aizliegumu saņemt bezdarbnieka pabalstus migrantiem no ES; stingrāku noteikumi par noziedzīgu migrantu deportāciju utt.);

2) konkurētspējas uzlabošana (birokrātisko šķēršļu, jebkādu kapitāla, preču un pakalpojumu aprites ierobežojumu likvidēšana);

3) Lielbritānijas suverenitātes nostiprināšana, jo īpaši ES dibināšanas līgumā noteiktā pienākuma virzīties "uz ciešāku savienību" (arvien ciešākas savienības) noraidīšana;

4) izmaiņas monetārajā sfērā (it īpaši eirozonas nevalstisko valstu diskriminācijas nepieļaujamība, eiro zonas valstu jebkādu lēmumu uzspiešana tām; izmaiņu ieviešana, t.sk. banku savienības izveide, tikai uz brīvprātības pamata utt.).

Kamerons apsolīja referendumā balsot par izstāšanos no ES, ja šie nosacījumi netiks izpildīti.
Kopš novembra, kad Kamerons iepazīstināja ar prasību sarakstu, Eiropadomes un Eiropas Komisijas dienesti intensīvi risina sarunas ar Londonu, vienojoties par iespējamā darījuma detaļām.

2016. gada 19. februārī kļuva zināms, ka ES valstu vadītāji pēc divu dienu debatēm vienojušies ar Lielbritāniju, kurā Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons atbalstīs savas valsts palikšanu ES gaidāmajā referendumā. . Dalībvalstis ir vienojušās par dokumenta tekstu, kuram bija jāstājas spēkā dienā, kad Lielbritānijas valdība paziņos ES Padomes Ģenerālsekretariātam par Apvienotās Karalistes lēmumu palikt Eiropas Savienības dalībvalsti. referendums.

ES samitā panākto vienošanos vidū ir arī Apvienotās Karalistes sociālās sistēmas "aizsardzības mehānisma" iekļaušana uz septiņiem gadiem bez atjaunošanas tiesībām, savukārt "pārbaudes periods", kura laikā jaunajiem migrantiem netiks izmaksāti sociālie pabalsti, būs četri. gadiem. Vēl viens būtisks moments bija Lielbritānijas izstāšanās no ES principa "arvien ciešākas Eiropas tautu savienības", kas nozīmē valstu integrāciju ES. Trešais galvenais punkts bija tāda principa paziņojums, ka "".

2016. gada 23. jūnijā Lielbritānijā par jautājumu par izstāšanos no ES, ko ierosināja Deivids Kamerons. Apmēram 52% britu balsoja par izstāšanos no ES, 48% - pret.

2016. gada 24. jūnijs Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons par pēdējā referenduma rezultātiem par valsts dalību Eiropas Savienībā. Kamerons, kurš iebilda pret Brexit, gatavojās saglabāt savu amatu neatkarīgi no balsojuma iznākuma, taču mainīja savas domas.